Eiropas Komisija 2022. gadu pasludinājusi par Eiropas Jaunatnes gadu (EJG) ar mērķi rosināt domāt par jauniešu nākotni, viņu lomu un aktīvu līdzdalību sabiedrībā. LJP ir nacionālais koordinātors un šī gada ietvaros plāno sadarbībā ar LJP DO rīkot 11 diskusiju sarunu ciklu, kas notiks dažādos Latvijas reģionos par katru no Eiropas Jaunatnes mērķiem (EJM).
|
Diskusijā piedalījās jaunieši no Balvu novada, Semenovas, Viduču pamatskolas un vietējie Jaunatnes darbnieki:
Eiropas jaunatnes mērķa apakšmērķi:
|
PIECI STRUKTURĒTI JAUNIEŠU IETEIKUMI:
Apakšmērķis:
Nodrošināt jauniešu vadītas fiziskas telpas un infrastruktūru, t.s. “jauniešu telpas”, kas ir autonomas, atvērtas un drošas, visiem pieejamas un, kas nodrošina profesionālu atbalstu izaugsmei un nodrošina iespējas jauniešu līdzdalībai.
1. Problēmjautājums vai situācija - Pagasta centrā ir viena pamatskola (aptuveni 60 skolnieki visās pamatskolas klasēs) un jauniešu centrs, taču vienīgais jaunatnes darbinieks aizrotēja strādāt uz divām novada skolām un jauniešu centram vairs nav darbinieka. Darbinieks tiek meklēts, bet nav atrasts jau vairākus mēnešus. Tikmēr jauniešu iekļūšana jauniešu cenrā ir atkarīga no pagasta pārvaldes pieejamības, kas atrodas blakus ēkā. Jaunieši var tikt pie atslēgas, ja dodas to paprasīt un no tā vai kāds no diviem darbiniekiem ir uz vietas. Jauniešu centrs ir gadiem ilgi veidots un papildināts, mājīgs, taču jauniešiem tas kļūst nepieejams vakaros pēc pašvaldības darba laika, kā arī tas paliek nepieejams sestdienās un svētdienās, kad jauniešiem ir brīvdienas un tas noderētu visvariāk. Nedēļas nogalēs tas bija nepieejams arī, kad bija jaununatnes darbinieks, jo tā darba laiks nebija nedēļas nogalē.
2. Piedāvātais risinājums - Uzticēt atslēgas kopijas jauniešiem, kas dzīvo centra tuvumā. Uzticēt atslēgu jauniešu skolas pašpārvaldes pārstāvjiem.
3. Turpmākie soļi - Jauniešu pašpārvaldei noformulēt savu redzējumu uz problēmas risinājumu. Iet (vai uzaicināt ciemos) uz pagsta pārvaldi un novda jaunatnes jomas pārvaldi, kas pārrauga jauniešu centrus, lai vienotos par abpusēji pieņemamiem noteikumiem, par centra uzturēšanas kārtību, ja tas tiek uzticēts jauniešiem.
4. Ieguvumi - Jauniešiem būtu piekļuve jauniešu vadītai fiziskai telpai, kuras daļēja uzturēšana būtu jauniešu rokās. Jaunieši mācās rūpēties par daļu no pašvaldības un var vedot savu vietu.
5. Iespējamie šķēršļi - 1) Jaunietis vai jaunieši ar atslēgu var būt nepieejami (slims, izbraucis, nesasniedzams…). 2) Pagasta pārvalde vai novada pārvalde var baidīties vai nevēlēties riskēt ar uzticību jauniešiem vai var vilties tajā un tad nobīties. 3) Jaunieši ar piekļuvi var limitēt piekļuvi citiem jauniešiem, tā izraisot konfliktus.
Latvijas, Eiropas līmenī šāda sistēma būtu noderīga vairākos pagastu centros un apdzīvotās vietās, kur jauniešu skaits ir mazs un nav loģiski un iespējams uzturēt vietējo jaunatnes darbienieku, bet ir iespējams nodrošināt telpu, telpas, kur jaunieši var uzturēties un plānot savu ikdienu.
Apakšmērķis: Nodrošināt jauniešiem brīvi pieejamu un izmantojamu ārtelpu ar dažādām brīvā laika pavadīšanas iekārtām, sporta un atpūtas, un papildināt sporta inventāru.
1. Problēmjautājums vai situācija - Jauniešiem Semenovas pagastā, apkārt skolas un jauniešu mājas teritorijām, atrodas arī futbola stadions un volejbola laukums, taču šīm ārtelpām nepietiek līdzekļu, lai tās uzturetu lietošanas kartība ( futbola laukums aizaug, futbola vārti ir nolietojušies, volejbola laukumā trūks smiltis un tīkls ir novecojis). Pagasta pārvalde skaidro, ka trūkst finansējums un ārtelpas netiek intensīvi izmantotas, bet jaunieši skaidro, ka izmantotu šīs ārtelpas, ja tās būtu labā darba kārtībā, tad varētu rīkot arī sporta spēles un citus pasākumus esošajā stadiona teritorijā.
2. Piedāvātais risinājums - Atjaunot futbola stadionu, kopā ar volejbola laukumu un izveidot papildus skeitpraku esošajā jauniesu ārtelpā.
3. Turpmākie soļi - Semenovas pagasta jaunieši ir gatavi doties uz pagasta pārvaldi un piedavāt savu palīdzību stadiona atjaunošanas darbos. Iegūt finansējumu stadiona atjaunošanā. Jaunieši vēlās izveidot savu futbola komandu, lai būtu papildus motivācija atjaunot stadionu un piedalītos sacensībās. Jaunieši ir gatavi arī uzturēt stadionu un citas ārtelpas lietojamā stāvoklī, ja viņiem kāds uzticētu instrumentus ar ko nopļaut zāli un sataisīt nedrošas vai salauztas konstrukcijas.
4. Ieguvumi - Vairāk brīvā laika pavadīšanas iespējas, sporta komandu veidošana, labāki sasniegumi sportā, papildus motivācija būt aktīvam. Jauna vieta, kur socializēties un spēcināt savas prasmes sportā. Jauns sporta inventārs dotu papldus motivāciju sportot un izmantot telpas.
5. Iespējamie šķēršļi - Naudas resursu trūkums, laika un motivācijas trūkums pie darbu sadalīšanas un izpildīšanas.
Latvijas un Eiropas līmenī tas nozīmē veidot attiecības starp vietējiem lēmumpieņēmējiem un reizēm pat iedzīvotājiem, lai sadarbībā uzkoptu un sakārtotu ārtelpu.
Apakšmērķis: Nodrošināt ceļu satiksmes infrastruktūru, lai Semenovas pagasts kļūtu pieejamāks, lai jaunieši varētu brīvi pārvietoties viens pie otra un uz kaimiņu pašvaldībām.
1. Problēmjautājums vai situācija - Semenovas pagasta jaunieši ikdienā dzīvo dažādos pagasta reģionos, viņus uz mājām ved skolas autobuss, tādēļ viņiem ir ļoti ierobežots kopā būšanas laiks. Sabiedriskais transports kursē ļoti reti, ja jaunietis atbrauc uz Semenovu un jauniešu māja ir ciet, viņam jāpavada ilgas stundas gaidot kādu transportu un brīvajā laikā nav arī ko tur darīt. Ceļu situācija, īpaši ceļa posma Balvi-Viļāka, ir drausmīga un daudzi cilvēki izvēlās nebraukt uz šo pusi, jo negrib saplēst automašīnu.
2. Piedāvātais risinājums - Piedavāt un izveidot tūrisma un cita veida galamērķus Semenovas pagastā, lai pašvaldībai būtu interese atjaunot ceļu infrastruktūru. Rasktīt projektu pieteikumus par ceļu satiksmes labiekārtojumiem un sabiedriskā transporta maršrutu laiku papildināšanu.
3. Turpmākie soļi - Doties pie pašvaldības ar savu iniciatīvu un lūgt pēc palīdzības ceļu infrastruktūras atjaunošanā.
4. Ieguvumi - Jaunieši un citi Semenovas pagasta iedzīvotāji varēs intensīvāk izmantot transporta pakalpojumus, lai dotos apciemot citus jauniešus citās pašvaldībās. Ērta un ātra piekļuve Semenovas pagastā un citur, kur ved ceļš Balvi- Viļāka. Jaunieši biežāk tiktos un pavadītu brīvo laiku kopā. Mazāki laika ierobežojumi ātrāka piekļuve. Semeonovas pagasts kļūtu sasniedzāks.
5. Iespējamie šķēršļi - Finansējums, kvalitatīvu ceļa būvētāju un uzturētāju kompāniju trūkums, pašvaldības ilgtermiņa stratēģija varētu nesakrist ar jauniešu vēlmēm.
Apakšmērķis: Nodrošināt jauniešu vadītas fiziskas telpas un infrastruktūru, t.s. “jauniešu telpas”, kas ir autonomas, atvērtas un drošas, visiem pieejamas un, kas nodrošina profesionālu atbalstu izaugsmei un nodrošina iespējas jauniešu līdzdalībai.
1. Problēmjautājums vai situācija - Jaunieši, kas dzīvo maza ciemata pamatskolas internātā reizēm netiek laisti ārā no skolas ēkas un teritrojas pēc 15:40. Skolas personāls skaidro, ka Jjauniešus bieži sanāk, ka pārrauga tikai viens pieaugušais un ērtības labad tiek limitēta to iespēja tikt ārā vai tā tiek noteikta ar nosacījumu, ka jauniešiem jāizpilda skolas un mājas darbi pirms tas tiek atļauts. Dažiem no jauniešiem, jo īpaši tiem, kas vecāki tas izraisa ierobežotības sajūtu un diskomfortu, pat ja pastaiga ļautu atbrīvoties no šī stresa. Jaunieši apzinoties, ka nav izdarījuši, kaut ko sāk baidīties pat lūgt atļauju iziet, jo iztēlojas, ka saņems noraidījumu. Ja tiek ārā tad ir bailes, ka var tikt aizslēgtas durvis un var netikt iekšā.
2. Piedāvātais risinājums - Ļaut jauniešiem no 4.-9. klasei iet ārpus skolas teritorijas pēc 15:40. Līdzīgi kā mājās jauniešiem ir savas mājas atslēgas vai ieviest tur iekļūšanu ar čipu, tā uzticēt jauniešiem internāta atslēgu, jo viņi tur dzīvo.
3. Turpmākie soļi - Skolas pārstāvjiem izrunāt savā starpā, ko nozīmē autonoma, atvērta un droša vide, kas jauniešiem ir pieejama. Jauniešiem noformulēt savu viedokli par to, kāpēc ir vērts doties ārā vakaros un kā tas var palīdzēt veidot labāku attieksmi pret internātu un skolu kopumā.
4. Ieguvumi - Jaunieši tiek ārā un var elpot svaigu gaisu un dabu, kam var būt releksējošs, nomirinošs efekts, pretēji tam, ka jaunieši jūt bailes no atraidījuma un ierobežojuma pārvietoties.
5. Iespējamie šķēršļi - Skolas pārstāvji var baidīties uzticēties jauniešiem, jo tie var sastrādāt kaut kādas nepatikšanas un kad tie sastrādās būs sajūta, ka tā ir bijusi viņu atbildība to novērst.
Apakšmērķis: Nodrošināt visiem jauneišiem vienlīdzīgu piekļuvi ikdienas lēmumu pieņemšanas procesam, neatkarīgi no viņu izcelsmes.
1. Problēmjautājums vai situācija - Balvu novads pēc reformas ir palielinājies un novadā ir iekļautas skolas, kurās ne visur faktiski funkcionē jauniešu pašpārvaldes. Līdz ar to jaunieši maz vai nemaz iesaistās savas skolas procesu līdzvadībā, bet arī vēl retāk spēj domāt un lemt par savu novadu kopumā. Līdz ar to jauniešiem, kas mācās mazajās skolās, kas ir nostāk no novadu un pagastu centriem ir mazākas iespējas ikdienā iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā.
2. Piedāvātais risinājums - Izveidot novada jauniešu domi, kas spētu iekļaut pārstāvjus no visām novada skolām, kas arī spētu pārstāvēt jauniešu intereses novada līmenī. Izveidot sistēmu, kas ļautu mazo skolu jauniešiem lemt par ikdienas dzīvi un pārstāvēt savu viedokli novada līmenī.
3. Turpmākie soļi - Jaunatnes darbniekiem identificēt skolēnu pašpārvaļžu darboties spēju pārklājumu skolās. Veidot kopā sanākšanas starp skolas pārstāvjiem, lai veidotos jauniešu novada tīkls - Jauniešu dome.
4. Ieguvumi - Jaunieši no mazajām skolām apzinās, ka var ietekmēt prcesus ne tikai savā skolā, bet arī novadā kopumā un aug par efektīvākiem pilsoņiem, kas apzinās, ka ir saimnieki savā zemē.
5. Iespējamie šķēršļi - Distance starp novada skolām. Sliktie ceļi starp apdzīvotajām vietām. Nepietiekami labas attālinātā darba un tehnolģjiu prasmes, kā arī novecojusi datortehnika, lai nodrošinātu attālināto saskari ar skolēnu domi. Reizēm arī izteikti slikts interneta pārklājums.
