Varakļānu vidusskolas jaunieši 2022. gada pavasarī diskutēja par to, kā Lauku jauniešiem nodrošināt atbalstu. (Zemāk strukturēti jauniešu ieteikumi)
|
Eiropas Komisija 2022. gadu pasludinājusi par Eiropas Jaunatnes gadu (EJG) ar mērķi rosināt domāt par jauniešu nākotni, viņu lomu un aktīvu līdzdalību sabiedrībā. LJP ir nacionālais koordinātors un šī gada ietvaros plāno sadarbībā ar LJP DO rīkot 11 diskusiju sarunu ciklu, kas notiks dažādos Latvijas reģionos par katru no Eiropas Jaunatnes mērķiem (EJM).
Neraugoties uz ES līmenī izteikto apņemšanos veicināt lauku attīstību un par spīti tam, ka 2015. gadā gandrīz viena trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvoja lauku apvidos, joprojām pastāv būtiskas atšķirības starp dzīvi pilsētās un laukos. Tādējādi nepieciešams nodrošināt pilsētu un lauku vidē dzīvojošo jauniešu vienlīdzību. |
|
Eiropas jaunatnes mērķa apakšmērķi
Laika posmā no 2022. gada 24. marta līdz 30. jūnijam LJP sadarbībā ar dalīborganizācijām kopumā noorganizē 11 diskusijas dažādos Latvijas reģionos par katru no Eiropas Jaunatnes mērķiem.
|
Šī diskusija tiek īstenota Eiropas Jaunatnes gada ietvaros sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Izglītības un zinātnes ministriju, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru un Latvijas Jaunatnes padomi. Uzzini vairāk par to ko tu vari iegūt iesaistoties Eiropas Jaunatnes gadā šeit: ljp.lv/ejg |
JAUNIEŠU IETEIKUMI PAR LAUKU JAUNIEŠU ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANU
Apakšmēķis:
Nodrošināt pienācīgu infrastruktūru lauku apvidos, lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un datu savienojumu, kā arī mājokļa tiesības. Un. Nodrošināt, ka jaunieši lauku pavidos aktīvi iesaistās lēmumu pieņemšanas procesos
1. Problēmjautājums vai situācija - Varakļānu novadā trūks atpūtas vietas jauniešiem. Ir potenciālas vietas, kur varētu iekārtot jauniesu brīvā laika atpūtas vietas, taču tās ir nesakārtotas, ar sliktu vai neesošu infrastruktūru. Lieli intervāli starp publiskā transporta maršrutiem ierobežo jauniešu un citu Varakļānu novada iedzīvotāju pārvietošanos.
2. Piedāvātais risinājums - Jauniešu pašpārvalde būtu ar mieru organizēt visām jauniešu klasēm ideju konkursus ar balsošanas iespējām, lai jaunieši varētu izteikt idejas un vēlmes savā novada pašvaldībā. Jaunieši, individuālā līmenī, varētu iet uz pašvaldību ieteikt savus priekšlikumus, uzrunāt citus jauniešus un iegūt lielāku atbalstu saviem projektiem. Veikt brīvprātīgo darbu (soliņu pārkrāsošanu, ārtelpas sakopšanu, zales pļaušanu, u.c.). Iet pie novada uzņēmējiem un vaicāt pēc finansiāla atblasta, lai iegūtu sponsorus saviem ideju projektiem, kā arī jaunieši būtu gatavi iesaistīt savu ģimeni, kas varētu palīdzēt kā mentori ar savu pieredzi, tā praktiski palīdzot jauniešiem. Latvijas robežas jaunieši būtu ar mieru sadarboties ar citu novadu jauniešiem, dodoties apmaiņu braucienos, veidojot tīklojumu ar noderīgiem kontaktiem. Domājot Eiropas savienības līmenī, jaunieši izteica interesi sazināties arī ar citu valstu jauniešiem, lai iegūtu pieredzi savas kopienas un novada uzlabošanā.
3. Turpmākie soļi - Lai sasniegtu piedāvātos risinājumus, jauniešu labākās idejas, kas tiks iesniegtas jauniesu pašpārvaldē, tiks nosūtītas uz pašvaldību tālākai apskatei. Individuālā līmenī jaunieši ir gatavi iet un darīt, veidot kontaktus, stāstīt par savu pieredzi un uzklausīt citu pieredzes stāstus. Eiropas līmenī jaunieši būtu gatavi iegūt un apgūt finansējumu.
4. Ieguvumi - Jaunieši no iepriekš minētajām darbībām iegūtu jaunas zināšanas un iepazītu citus jauniešus. Nodrošinātu to, ka viņu idejas patiešām tiktu uzklausītas un ņemtas vērā, tas jauniešiem ir ļoti svarīgi. Jauniešiem, iesaistoties Eiropas līmenī, uzlabotos arī sveš valodas prasmes.
5. Iespējamie šķēršļi - Par lielākajiem šķēršļiem savu mērķu sasniegšanai jaunieši uzskata ideju domstarpības, savastarpējā nesaprašanās, pasivitate (prokrastinācija), finansējuma trūkums un pieredzes trūkums. Bailes no tā, ka daudzus projekta dokumentus varētu neapstiprināt vai neizskatīt.
Apakšmērķi:
Nodrošināt, ka lauku apvidos tiek izveidotas ilgtspējīgas, kvalitatīvas un jauniešiem pieejamas darbavietas.
Nodrošināt lauku apvidos dzīvojošajiem jauniešiem vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai.
1. Problēmjautājums vai situācija - Darba iespēju trūkuma dēļ jaunieši izēlas savu dzīvi iekartot lielākajās pilsētas vaicinot centralizācijas procesus Latvijā. VVS ir tendence samazināties skolēnu skaitam. Eiropas savienības mēroga jaunieši uzskata, ka ir pašapziņas trūkums, lai izietu Eiropas savienības darba tirgū un skolēni gūtu darba pieredzi.
2. Piedāvātais risinājums - Jaunieši piedāvāja šādus risinājumus iepriekš minētajām problēmām : 1) Individuālā līmenī jaunieši ir gatavi pievērst lielāķu uzmanību sociālo tīklu informācijai, kas skar viņu problēmsituācijas temas, rīkot pasākumus, kurā tiktu aktualizeta problēma. Iesaistīt vecākus un radīt pozitīvu piemēru citiem jauniešiem un citām vecuma kategorijām. 2) Varakļānu novadā jaunieši ir gatavi piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu jauniešu nodarbinātības atbalstam. Piesaistīt vietējos uzņēmumus, ar mērķi izveidot īpašas darba vietas jauniešiem VK, kā arī radīt jaunus uzņēmumus, organizācijas kas nodarbotos ar jauniešu nodarbinātību, kas būtu saistīts ar kompetenču izglītības ideju realizēšanu. 3) Latvijas ietvaros, jaunieši vēlas atsvaidzināt un uzlabot savas skolas tēlu, ar kādu īpasu piedāvājumu, kas varētu piešķirt unikalitāti katrai skolai un izceltu tās piemēram, stipendiju ieviešana, profesionālās ievirzes nodrošināšana, kopmītņu pieejamība un izglītības interešu groza izveidošana. 4) ES līmenī jaunieši ir gatavi doties apmaiņas programmas un aktīvi uzrunāt citus jauniešus, daloties ar savu pieredzi.
3. Turpmākie soļi - Lai sasniegtu mērķus, jaunieši vēlētos izveidot savu biedrību, kas palīdzetu viņiem īstenot savus mēŗķus. Latvijas mērogā izveidot RESTARTA plānu, izvirzot priekšlikumus skolas vadībai un Varakļānu novada domei. Jaunieši vēlētos no Eiropas Savienības piesaistīt speciālistus un doties apmaiņas programmās.
4. Ieguvumi - Izpildot šos soļus, jaunieši iegūtu jaunas darba vietas un jaunu pieredzi. Varakļānu novads iegūtu jauniešu interesi atgristies vai palikt sava novadā. Latvijas kontekstā pieaugtu aktīvo skolēnu skaits, celtos skolas reputācija un uzlabotos kopejā pilsetas infrastruktūra. No Eiropas jaunieši iegūtu pieredzi un rastos konkuretspējīgs daba spēks Eiropā.
5. Iespējamie šķēršļi - Par šķēršļiem jaunieši atzīst finanšu trūkumu, birokrātisku procesu probēmas, darbspējīgu pedagogu trūkumu un apkārtējo skolu lielo konkurenci. Vēlviens šķerslis jauniešu mērķu sasniegšanai ir pašu neieinteresētība un bailes neiegūt finansējumu. ES līmenī jaunieši min speciālistu konkurētspējīgo atalgojumu uz citu valstu fona.
Apakšmērķi:
Radīt lauku apvidū pozitīvu tēlu.
1. Problēmjautājums vai situācija - Varakļānu novada jaunieši vēlas palīdzēt atvieglot dzīvi cilvēkiem, kuri dzīvo novadā, veidojot darba grupu kusību “Dišustrops” visā Latvijā. Šādā veidā nopelnot iztiku pašiem sev ar saviem darbiem un iedvesmojot citas valstis veidot starptautisku sadarbību visā Eiropā.
2. Piedāvātais risinājums - Lai sasniegtu savus mērķus, jaunieši piedāvā piesaistīt finansiālus līdzekļus no Eiropas savienības projektiem, veidot komandas, lai iepazītu jaunus cilvēkus, sponsorus un draugus.
3. Turpmākie soļi - Jaunieši ir gatavi lietderīgi iztērēt savu brīvo laiku, darbojoties darba grupās, lai radītu lauku apvidū pozitīvu telu.
4. Ieguvumi - Savu darbību rezultātā, jaunieši iegūs prasmes sadarboties grupās, palielināsies piedāvājums Eiropas darba tirgū , tiks piesaistīti līdzekļi no Eiropas un Varakļānu novadā paliks darbspējīgi jaunieši. Strādājošajiem jauniešiem nebūs laiks pakļauties atkarībām (alkohols, cigaretes, azartspēlēs, telefons, narkotikas u.c.), ka arī Latvija kļūtu daudz tīrāka un sakoptāka.
5. Iespējamie šķēršļi - Kā iespējamos šķēršļus jaunieši min fizisku noslogojumu, jo projektu rakstīšana un ideju apkopošana prasītu viņu laiku pēc skolas stundu apmeklējuma, treniņu apmeklējuma un citu nodarbību vai pulciņu apmeklējuma, kas varētu viņus padarīt gan fiziski, gan emocionāli bezspēcīgus, lai ķertos pie darbiem.
Apakšmērķi: Nodrošināt dažādu ar jauniešiem saistītu, viņu veidotu un viņiem paredzētu pasākumu decentralizāciju, lai veicinatu viņu iekļaušanu un sniegtu labumu vietejai kopienai.
1. Problēmjautājums vai situācija - Kā problemu jauniesši izvirza to, ka viņu apkārtnē Varakļānu novadā pietrūks atpūtas vietas, kuras darbotos arī kā jauniešu socializācijas un attiecību veidošanas punkts.
2. Piedāvātais risinājums - Risinot šo problēmu, jaunieši piedāvā veidot skeitparku, kurā būtu iespēja satikties un trenēties, nostiprināt savas iemaņas un jautat viens otram pēc palīdzības, lai kopā kļūtu labāki. Jaunieši ir sākuši savu skeitparka idejas manifestācijas pasākumus, ziņojot par savu iniciatīvu apkārtējiem pilsētas jauniešiem un to vecākiem.
3. Turpmākie soļi - Lai sasniegtu savus mērķus, jaunieši ir gatavi dalīties ar savu ideju novadā, vākt parakstus par iniciatīvas īstenošanu, sazināties ar vietējo arhitektu, lai konsultetos par būvniecības izmaksām, materiāliem u.c.. Kā arī jaunieši ir gatavi ieguldīt savu fizisko laiku un darba spēku idejas īstenošanā, jo izjūt sevī motivāciju un lielu vēlmi pret skeitparka izbūvi. Jaunieši arī ir pieteikušies sakopt skeitparka teritoriju un turēt to tīru arī pēc projakta ekspluatācijas. Galvenais ko minēja Varakļānu jaunieši ir naudas finansējuma piesaistīšana un palīdzība būvniecībā, kur viņi gaida atbalstu no Latvijas un Eiropas Savienības. Individuāli katrs jaunietis ir gatavs pieaicināt cilvēkresursus, dot daudz idejas, palīdzēt visos darba procesos un uzturēt skeitparku darba karībā.
4. Ieguvumi - Reāls, fizisks skeitparks, lielāks jauniešu pieplūdums, sociāla vide, vieta, kur izmantot divriteņus, skūterus, skeitbordus, longbordus, skrituļslidas u.c.. Vieta, kurai būtu piederība kopienai, droša vieta pilsētā un jaunieši būtu ļoti priecīgi.
5. Iespējamie šķēršļi - Pastāv cilvēki, kuri nesaprot šo konceptu un iespējams gribēs kaut ko demolēt. Naudas trūkums, lai īstenotu šo iniciatīvu.
Nodrošināt pienācīgu infrastruktūru lauku apvidos, lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un datu savienojumu, kā arī mājokļa tiesības. Un. Nodrošināt, ka jaunieši lauku pavidos aktīvi iesaistās lēmumu pieņemšanas procesos
1. Problēmjautājums vai situācija - Varakļānu novadā trūks atpūtas vietas jauniešiem. Ir potenciālas vietas, kur varētu iekārtot jauniesu brīvā laika atpūtas vietas, taču tās ir nesakārtotas, ar sliktu vai neesošu infrastruktūru. Lieli intervāli starp publiskā transporta maršrutiem ierobežo jauniešu un citu Varakļānu novada iedzīvotāju pārvietošanos.
2. Piedāvātais risinājums - Jauniešu pašpārvalde būtu ar mieru organizēt visām jauniešu klasēm ideju konkursus ar balsošanas iespējām, lai jaunieši varētu izteikt idejas un vēlmes savā novada pašvaldībā. Jaunieši, individuālā līmenī, varētu iet uz pašvaldību ieteikt savus priekšlikumus, uzrunāt citus jauniešus un iegūt lielāku atbalstu saviem projektiem. Veikt brīvprātīgo darbu (soliņu pārkrāsošanu, ārtelpas sakopšanu, zales pļaušanu, u.c.). Iet pie novada uzņēmējiem un vaicāt pēc finansiāla atblasta, lai iegūtu sponsorus saviem ideju projektiem, kā arī jaunieši būtu gatavi iesaistīt savu ģimeni, kas varētu palīdzēt kā mentori ar savu pieredzi, tā praktiski palīdzot jauniešiem. Latvijas robežas jaunieši būtu ar mieru sadarboties ar citu novadu jauniešiem, dodoties apmaiņu braucienos, veidojot tīklojumu ar noderīgiem kontaktiem. Domājot Eiropas savienības līmenī, jaunieši izteica interesi sazināties arī ar citu valstu jauniešiem, lai iegūtu pieredzi savas kopienas un novada uzlabošanā.
3. Turpmākie soļi - Lai sasniegtu piedāvātos risinājumus, jauniešu labākās idejas, kas tiks iesniegtas jauniesu pašpārvaldē, tiks nosūtītas uz pašvaldību tālākai apskatei. Individuālā līmenī jaunieši ir gatavi iet un darīt, veidot kontaktus, stāstīt par savu pieredzi un uzklausīt citu pieredzes stāstus. Eiropas līmenī jaunieši būtu gatavi iegūt un apgūt finansējumu.
4. Ieguvumi - Jaunieši no iepriekš minētajām darbībām iegūtu jaunas zināšanas un iepazītu citus jauniešus. Nodrošinātu to, ka viņu idejas patiešām tiktu uzklausītas un ņemtas vērā, tas jauniešiem ir ļoti svarīgi. Jauniešiem, iesaistoties Eiropas līmenī, uzlabotos arī sveš valodas prasmes.
5. Iespējamie šķēršļi - Par lielākajiem šķēršļiem savu mērķu sasniegšanai jaunieši uzskata ideju domstarpības, savastarpējā nesaprašanās, pasivitate (prokrastinācija), finansējuma trūkums un pieredzes trūkums. Bailes no tā, ka daudzus projekta dokumentus varētu neapstiprināt vai neizskatīt.
Apakšmērķi:
Nodrošināt, ka lauku apvidos tiek izveidotas ilgtspējīgas, kvalitatīvas un jauniešiem pieejamas darbavietas.
Nodrošināt lauku apvidos dzīvojošajiem jauniešiem vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai.
1. Problēmjautājums vai situācija - Darba iespēju trūkuma dēļ jaunieši izēlas savu dzīvi iekartot lielākajās pilsētas vaicinot centralizācijas procesus Latvijā. VVS ir tendence samazināties skolēnu skaitam. Eiropas savienības mēroga jaunieši uzskata, ka ir pašapziņas trūkums, lai izietu Eiropas savienības darba tirgū un skolēni gūtu darba pieredzi.
2. Piedāvātais risinājums - Jaunieši piedāvāja šādus risinājumus iepriekš minētajām problēmām : 1) Individuālā līmenī jaunieši ir gatavi pievērst lielāķu uzmanību sociālo tīklu informācijai, kas skar viņu problēmsituācijas temas, rīkot pasākumus, kurā tiktu aktualizeta problēma. Iesaistīt vecākus un radīt pozitīvu piemēru citiem jauniešiem un citām vecuma kategorijām. 2) Varakļānu novadā jaunieši ir gatavi piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu jauniešu nodarbinātības atbalstam. Piesaistīt vietējos uzņēmumus, ar mērķi izveidot īpašas darba vietas jauniešiem VK, kā arī radīt jaunus uzņēmumus, organizācijas kas nodarbotos ar jauniešu nodarbinātību, kas būtu saistīts ar kompetenču izglītības ideju realizēšanu. 3) Latvijas ietvaros, jaunieši vēlas atsvaidzināt un uzlabot savas skolas tēlu, ar kādu īpasu piedāvājumu, kas varētu piešķirt unikalitāti katrai skolai un izceltu tās piemēram, stipendiju ieviešana, profesionālās ievirzes nodrošināšana, kopmītņu pieejamība un izglītības interešu groza izveidošana. 4) ES līmenī jaunieši ir gatavi doties apmaiņas programmas un aktīvi uzrunāt citus jauniešus, daloties ar savu pieredzi.
3. Turpmākie soļi - Lai sasniegtu mērķus, jaunieši vēlētos izveidot savu biedrību, kas palīdzetu viņiem īstenot savus mēŗķus. Latvijas mērogā izveidot RESTARTA plānu, izvirzot priekšlikumus skolas vadībai un Varakļānu novada domei. Jaunieši vēlētos no Eiropas Savienības piesaistīt speciālistus un doties apmaiņas programmās.
4. Ieguvumi - Izpildot šos soļus, jaunieši iegūtu jaunas darba vietas un jaunu pieredzi. Varakļānu novads iegūtu jauniešu interesi atgristies vai palikt sava novadā. Latvijas kontekstā pieaugtu aktīvo skolēnu skaits, celtos skolas reputācija un uzlabotos kopejā pilsetas infrastruktūra. No Eiropas jaunieši iegūtu pieredzi un rastos konkuretspējīgs daba spēks Eiropā.
5. Iespējamie šķēršļi - Par šķēršļiem jaunieši atzīst finanšu trūkumu, birokrātisku procesu probēmas, darbspējīgu pedagogu trūkumu un apkārtējo skolu lielo konkurenci. Vēlviens šķerslis jauniešu mērķu sasniegšanai ir pašu neieinteresētība un bailes neiegūt finansējumu. ES līmenī jaunieši min speciālistu konkurētspējīgo atalgojumu uz citu valstu fona.
Apakšmērķi:
Radīt lauku apvidū pozitīvu tēlu.
1. Problēmjautājums vai situācija - Varakļānu novada jaunieši vēlas palīdzēt atvieglot dzīvi cilvēkiem, kuri dzīvo novadā, veidojot darba grupu kusību “Dišustrops” visā Latvijā. Šādā veidā nopelnot iztiku pašiem sev ar saviem darbiem un iedvesmojot citas valstis veidot starptautisku sadarbību visā Eiropā.
2. Piedāvātais risinājums - Lai sasniegtu savus mērķus, jaunieši piedāvā piesaistīt finansiālus līdzekļus no Eiropas savienības projektiem, veidot komandas, lai iepazītu jaunus cilvēkus, sponsorus un draugus.
3. Turpmākie soļi - Jaunieši ir gatavi lietderīgi iztērēt savu brīvo laiku, darbojoties darba grupās, lai radītu lauku apvidū pozitīvu telu.
4. Ieguvumi - Savu darbību rezultātā, jaunieši iegūs prasmes sadarboties grupās, palielināsies piedāvājums Eiropas darba tirgū , tiks piesaistīti līdzekļi no Eiropas un Varakļānu novadā paliks darbspējīgi jaunieši. Strādājošajiem jauniešiem nebūs laiks pakļauties atkarībām (alkohols, cigaretes, azartspēlēs, telefons, narkotikas u.c.), ka arī Latvija kļūtu daudz tīrāka un sakoptāka.
5. Iespējamie šķēršļi - Kā iespējamos šķēršļus jaunieši min fizisku noslogojumu, jo projektu rakstīšana un ideju apkopošana prasītu viņu laiku pēc skolas stundu apmeklējuma, treniņu apmeklējuma un citu nodarbību vai pulciņu apmeklējuma, kas varētu viņus padarīt gan fiziski, gan emocionāli bezspēcīgus, lai ķertos pie darbiem.
Apakšmērķi: Nodrošināt dažādu ar jauniešiem saistītu, viņu veidotu un viņiem paredzētu pasākumu decentralizāciju, lai veicinatu viņu iekļaušanu un sniegtu labumu vietejai kopienai.
1. Problēmjautājums vai situācija - Kā problemu jauniesši izvirza to, ka viņu apkārtnē Varakļānu novadā pietrūks atpūtas vietas, kuras darbotos arī kā jauniešu socializācijas un attiecību veidošanas punkts.
2. Piedāvātais risinājums - Risinot šo problēmu, jaunieši piedāvā veidot skeitparku, kurā būtu iespēja satikties un trenēties, nostiprināt savas iemaņas un jautat viens otram pēc palīdzības, lai kopā kļūtu labāki. Jaunieši ir sākuši savu skeitparka idejas manifestācijas pasākumus, ziņojot par savu iniciatīvu apkārtējiem pilsētas jauniešiem un to vecākiem.
3. Turpmākie soļi - Lai sasniegtu savus mērķus, jaunieši ir gatavi dalīties ar savu ideju novadā, vākt parakstus par iniciatīvas īstenošanu, sazināties ar vietējo arhitektu, lai konsultetos par būvniecības izmaksām, materiāliem u.c.. Kā arī jaunieši ir gatavi ieguldīt savu fizisko laiku un darba spēku idejas īstenošanā, jo izjūt sevī motivāciju un lielu vēlmi pret skeitparka izbūvi. Jaunieši arī ir pieteikušies sakopt skeitparka teritoriju un turēt to tīru arī pēc projakta ekspluatācijas. Galvenais ko minēja Varakļānu jaunieši ir naudas finansējuma piesaistīšana un palīdzība būvniecībā, kur viņi gaida atbalstu no Latvijas un Eiropas Savienības. Individuāli katrs jaunietis ir gatavs pieaicināt cilvēkresursus, dot daudz idejas, palīdzēt visos darba procesos un uzturēt skeitparku darba karībā.
4. Ieguvumi - Reāls, fizisks skeitparks, lielāks jauniešu pieplūdums, sociāla vide, vieta, kur izmantot divriteņus, skūterus, skeitbordus, longbordus, skrituļslidas u.c.. Vieta, kurai būtu piederība kopienai, droša vieta pilsētā un jaunieši būtu ļoti priecīgi.
5. Iespējamie šķēršļi - Pastāv cilvēki, kuri nesaprot šo konceptu un iespējams gribēs kaut ko demolēt. Naudas trūkums, lai īstenotu šo iniciatīvu.
