Par Rīgas Domes (RD) atbalstīto projektu Apkaimes Gars: 

​4 apmācībās dalījāmies ar Piedzīvojuma Gars (PG) Komandas Gara stiprināšanas aktivitātāšu būtību, lai apmācītu Apkaimju aktīvistus aktivitāšu izmantošanā, kas var noderēt kopienas veidošanas procesā, kā arī izaicinājām apmācību dalībniekus izmēģināt komandas veidošanas aktivitātes: 

1. Apmācība ‘’Piedzīvojums, kā metode apkaimes stiprināšanā’’
2. Apmācība ‘’Apkaimes Resursu Karte un pašvaldība’’
3. Apmācība ‘’Izaicinājumi, kā metode’’
4. Apmācība ‘’Apkaimes cilts augšana’’

Papildus arī uzskaitījām individuālas un mazo grupu tikšanās un Apkaimju aktīvistiem, kur koncentrēti runājām par situāciju, konkrētās biedrībās un apkaimēs un veidiem, kā veicināt attīstību. 

Noorganizēti 2 tīklošanās pikniki Lastādijas kopienas dārzā ar apmācību dalībnieku iesaisti tīklošanās un komandas gara stiprināšanas aktivitāšu nodrošināšanā. Tīklošanās ar mērķi diskutēt par:

• Indivīda lomu apkaimē: ‘’Es Apkaimē’’ 
• Kopienas lomu apkaimē: ‘’Mēs Apkaimē’’

Video: Kāpēc un kā cilvēks var būt aktīvs savā apkaimes kopienā un biedrībā.

Edgars ir jaunietis, kurš ir PG biedrs, sava uzņēmuma vadītājs, bet ir arī Ziepniekkalnietis un izjūt piederību Ziepniekkalna kopienai un biedrībai un ir realizējis projektu ar diskusiju: Vai viegli uzaugt Ziepniekkalnā? un pie savas pamatskolas uzstāda velo novietnes. 

1) Apmācība: Piedzīvojums, kā metode apkaimes stiprināšanā 31.07.2022.

Apmācībā iepazīstinājām dalībniekus ar Piedzīvojuma Gara (PG) un Free Riga pieredzi Lastādijā ar kopienas veidošanas pieredzi un teorijām ar kurām strādājam. Dalībniekus iepazīstinājām arī ar PG Jaunatnes jomā paveikto un citu jaunatnes organizāciju struktūras un Lietussarga organizācijas Latvijas Jaunatnes padomes līdzībām ar Apkaimju kustības struktūru un tās lietussarg organizāciju Rīgas apkaimju aliansi. 

Pacēlām apkaimju kustības ideju pēc būtības, kā mācīšanās instrumentu un kā tas iekļaujas izglītības sadalījumā Formālā, Neformālā un Informalā. Tāpat arī apskatījām Pieredzes izglītības pamat modeli Kolba apli, kā veidu caur kuru domāt par savas apkaimes, biedrības attīstību un iedzīvotāju vērtību un apzināšanos :

​2) Apmācība ‘’Apkaimes Resursu Karte un pašvaldība’’ 4.08.2022.

Otrajā apmācību reizē turpinājām pētīt apkaimju iespējas tika ar lielāku fokusu uz Rīgas kartēm, kur atzīmējām apkaimes kopienām nozīmīgas vietas un teritorijas, caur kurām apkaimju biedrību pārstāvji dalījās viens ar otru stāstos par to, kā viņiem izdodas un neizdodas sasniegt nospraustos attīstības mērķus.  

Aktivitāšu gaitā arī turpinājām salīdzināt un analizēt biedrības pēc pašu izvēlētiem indikatoriem: 

1. Apkaimju biedrībās ir salīdzinoši maz biedri pret apkaimes iedzīvotāju skaitu, daļēji jo vieglāk strādāt mazā grupā ar aktīviem aktīvistiem (kas nav nemaz tik daudz) un daļēji, jo biedrību statūtos nav izstrādāta biedru līmeņu sistēma, kas ļautu palielināt biedru un pārstāvniecības skaitu, bet neparalizētu biedrības lemt spēju kongresos.. 
2. Secinām, ka lielākā daļa biedrību finansiāli balstās uz Rīgas domes projektiem. Lastādija piesaista salīdzinoši daudz dažādus fondu līdzekļus, jo arī sastāv no organizāciju un indivīdu tīkla nevis tikai no indivīdiem iedzīvotājiem. 
3. Citi ienākumi bez mazām (~10 eur gadā) biedru naudām ir tikai retajai biedrībai.
4. Čiekurkalns tirgo preikšmetus ar savu simboliku, kas stiprina identitātes simbolu, bet maz dod finansiāli pret ieguldīto. 
5. No četrām pusei biedrību ir ziedošanas sistēma. Citām nav. 
6. Biedrības pozitīvi izsakās par sadarbību ar Rīgas domi un norāda, ka to dara ar vairākiem departamentiem. 
7. Identificējām biedrus, kas apkaimēs ir ļoti būtiski līderi un dalījāmies par to pienesuma nozīmi apkaimē. 
8. Biedrībās praktiski nav patstāvīgu apmaksātu darbinieku. Bet rēķinājām, ka ja apkaimē dzīvo 9000 iedzīvotāju un 900 aktīvie būtu biedri, kuri maksātu smieklīgi mazu 1 eur mēnesī biedra naudu tas varētu nodrošināt vismaz vienu daļēju darbinieku, kas dara to, ko nevar tikai ar brībprātīgo darbu. 

Kādi ir apkaimju kopienas ilgtermiņa mērķi un motivācija?

• Kopienas & apkaimes attīstība
• Pašnoteikšanās
• Teritorjas un sabiedrības attīstība
• Kopienas/apkaimes identitātes veidošana
• Koprade
• Spēcīga vsadarbība ar vietējiem 
• Kontakti
• Politiskā iesaiste, pārstāvniecība, Interešu aizstāvība
• Kopības sajūta
• Savs dzīvoklis -> sava māja -> mūsu iela -> mūsu apkaime -> Mūsu Rīga

Kā sevi pārvarēt un iesaistīties apkaimes kustībā, biedrībā? Kāpēc mēs cilvēki pievienojāmies biedrībām?

• Izrādījām proaktivitāti par apkaimē novērotu problēmu.
  
• Iesaistījāmies apkaimes forumā
  
• Esam dzimuši auguši apkaimē 
  
• Uzrunāts pievienoties, jo ir personiskās prasmes, kas noderējušas apkaimes biedrībai
  
• ​Vajadzīgi līderi un ir laiks tādu lomu ieņemt. 
  

Apkaimes iedzīvotāji ir tās lielākais resurss, bet tie ir arī ļoti dažādi. Tie var būt svešinieki, bet jo labāk un precīzāk izdodas tos klasificēt, jo labāk var izprast to vērtības, vajadzības, aizrautības un formas, kā tie var būt noderīgi. 

---

3) Apmācība ‘’Izaicinājumi, kā metode’’ 16.08.2022.

Apmācībā apskatījām vairāk, kā 10 darba lapas no PG orientēšanās spēlēm un tā, kā Piedzīvojuma Gars veido izaicinājumu spēles ar slēpņiem, izaicinājumiem, misijām un mīklām. Analizējām izaicinājumus, ko apkaimes biedrību pārstāvji, kas pieteikušies uz apkaimes apmacībām izvirzījuši, kā savus lielākos izaicinājumus biedrībā un apkaimē un komentārus, ko 

Saraksts:

Ziepniekkalna Biedrības pārstāvis Edgars strādāja un iesniedza projektu Latvijas Jaunatnes Padomei, lai organizētu diskusiju Ziepniekkalnā par velo infrastruktūru un uzstādītu velo novietni pie vidusskolas. Strādājām ar šo izaicinājumu. 

Daina pēc Apkaimes Tīklošanās piknika pievienojās Brasas apkaimes biedrībai un strādāja ar izaicinājumu vizualizēt inforgrafikos Apkaimes kustības būtību un struktūru. 

Vija dalījās ar Čiekurkalna biedrības pieredzi piesaistot fondu līdzekļus un kopā ar citiem domāja izaicinājumu sarakstu citām biedrībām, jo īpaši par identitāti stiprinošām aktivitātēm, kā suvenīru izveidi. 

​

4) Apmācība Apkaimes cilts augšana 31.08.2022

Apskatījām Cilšu līderības teoriju par to, kā dažādas iekšējās pasaules vadošās domas ietekmē, kopienas veidošanos. Apskatījām indivīda spēju ietekmēt apkārtējos caur ietekmes kāpnēm un dalībnieki reflektēja uz tām caur savu pieredzi. Šīs teorijas izspēlējām caur pagātnē pieredzētiem gadījumiem veidojot kopienas. Katrs priekš sevis vizualizēja savas biedrības personālu un to atbildības un veidus, kā tās savienojas. 

Diskutējām par to, kā iedzīvotāji uztver savu vidi, ko viņi sauc par savu un kā to pārvērst par apziņu Mūsu apkaime, kas jau vērsta uz kopdarbu.

5) Papildus individuālās un mazo grupu apmācību tikšanās ar citiem apkaimju aktīvistiem. 

Apmācību reizēs nesavācot vajadzīgo dalībnieku skaitu papildus nodrošinājām papildus individuālas un mazo grupu atbalstus apkaimju biedrību biedriem. 

• Vairākas reiz papildus atbalstījām Lucavsalas biedrību stratēģiskas plānošanās, kā veidot kontaktu ar apkaimes iedzīvotājiem un dārziņu nomniekiem. Par to, kā biedrībai nostiprināt iekšējos kontaktus, lai tā nebūtu tik daudz atkarīga no vadības puses. 
• Noorganizējām tikšanos ar Mežciema biedrību, kur dzīvo projekta vadītājs un kopā ar sievu reģistrējās apkaimes biedrībā biedru vidū un pārrunāja biedrības stratēģiju apzinoties iespējas viens projekts gadā, iedzīvotāju aptaujas rezultātus, Kopienas centra iespējas Cīņu klubā un citas biedrības piedzes, aktualitātes un vīzijas. 
• Vairākas reizes nodrošinājām atbalsta sadarbību ar Free Riga vadītāju par kopienas veidošanas progresu Lastādijā un Viskaļos un dalījāmies ar projekta gaitā gūtajām atziņām.
  
• Atbalstījām mūsu biedru un Ziepniekkalna biedrības biedra Edgara projektu, lai vecinātu Ziepniekkalna apkaimes attīstību ar diskusiju jauniešiem par to vai Viegli uzaugt Ziepniekkalnā.
  
• Piedalījāmies Avotu biedrības apkaimes svētkos ar diskusijas moderēšanu par to, kāpēc vajadzīgas apkaimes biedrības un pārrunājām ar topošās Grīziņkalna biedrībās pārstāvi projekta tēmas un gūtās atziņas. 
• Projekta infografiku izstrādātāja pēc viena no piknikiem pievienojās savas apkaimes biedrībai Brasa un veidojot infografikus atbalstījām arī idejās par to, kā tālāk strādāt biedrībā, kā biedram. 
• Ilgstošas sadarbības ietveros ar RD Kaņieris jauniešu resursu centru kopīgi izrunājām iespējas un formas, kā iesaistīt Apkaimju biedrības jaunatnes darba attīstībā Rīgā. 

6) Projekta ietveros notika divi tīklošanās PIKNIKI Lastādijā 

Tiklošanās pasākumi ar picām. Projektā bijām paredzējuši, ka apmācību dalībnieki biedrību pārstāvji varētu būt tie, kas organizē dalībnieku piesaisti no apkaimju biedrībām. Taču uzskaite parādīja, ka tikai 1/4 no dalībniekiem sevi primāri asociēja ar Apkaimes biedrībām. Pārējie dalībnieki pārstāvēja dažādas organizācijas un kopienas, kas nav izteiktas apkaimes biedrības (daļa Rīgā apmetušies ukraiņai). 

Tīklošanās reizē lūdzām cilvēkiem atzīmēt savu dzīves vietu Rīgas kartē uz korķa tāfeles un stāstīt vienam otram par iespējām apkaimēs, kā arī sarunāties un dalīties ar saviem stāstiem par Apmācību dalībnieku kartē norādītajiem kopienu centriem apkaimēs. 

​

Piknika apmeklētājus viesmīlīgi uzņēma Piedzīvojuma Gars treneri, iepazīstinot ar Lastādijas kopienas stāstu, ar Sevi ar projekta mērķiem un dalibniekus vienu ar otru. 

Tā, kā liela daļa dalībnieku nebija izteikti Apkaimes biedrību biedri, tad pie izdrukātiem Rīgas Apkaimju biedrību inforgrafikiem cilvēki uzzināja par savas apkaimes biedrību un citām. Lielākā daļa atzina, ka nav redzējuši savas apkaimes biedrības logo, varbūt kaut ko ir dzirdējuši, ka tas eksistē. Pie kartes arī apskatījām Apkaimes robežas un daži dalībnieki tad apzinājās, ka dzīvo citā apkaimē, kā orģināli domājuši. Daži vienkārši uzzināja, kurā apkaimē dzīvo, jo apkaimes identitāte nav tik spēcīga bijusi, ka likās būtiski to noskaidrot. 

Treneri kopā ar apkaimju biedrību cilvēkiem ik pa brīdim pievienojās dalībnieku grupiņām un piedāvāja tiem, kādu neformālu aktivitāti ar lego būvniecību, jengu, komandu izaicinājumu, orientēšanās misiju Maskačkas apkaimē  vai darba lapu ar diskusiju tēmu, ko apspriest: 

APMĀCĪBU DALĪBNIEKU NORĀDĪTIE BIEDRĪBU LIELĀKIE IZAICINĀJUMI UN PIKNIKU DALĪBNIEKU NORĀDĪTIE RISINĀJUMI:

Te apkopotas pikniku dalībnieku idejas, kā risināt Apkaimju biedrību izaicinājumus: 

• Kā pārvarēt sevi un mēģināt iedvesmot citus rūpēties par apkaimi?

1. Biedrībām jānodrošina informācija par to ko vajag darīt? Identificēt problēmas plašākā lokā. (Iedzīvotāji labprāt palīdzētu, bet nesaņem informāciju.
2. Jārespektē katra loma, iespējas un vēlmes nodrošināt iespēju aktīvi iesaisties tiem, kuri vēlas.
3. Vajadzīga motivācija. Lai būtu motivācija, jāsaprot, kā rūpes par apkaimi un aktīva iesaistīšanās nes labumu pašam. Jāspēj skaidri norādīt, kādi labumi ir iegūstam no aktīvas iesaistes. 

 

• Kā definēt mērķus ilgtermiņam? Kā iesaistīt aktīvos regulāros darītājus?

1. Veidot radošas darbnīcas - radot vides objektus, kas paliek atmiņā un redzes lokā
2. Biežāk zemas intensitātes sporta aktivitātes (nūjošana)
3. Iknedēļas vai ik mēneša tikšanās publiskās vietās, kas var nozīmēt citu vietējo iesasti. Jo īpaši jauniešiem zem 35, lai tie tiktu iesaistīti darbībās.
4. Krasi uzlabot RNP darbību. 
5. Playback teātri ar Annu un Džeinu. Pasākumi mikrorajonos kutūras namos vai pagalmos. 

 

• Salīdzinoši nelielā apkaime, kā arī sadarbības integrācijas trūkums, īpaši jauniešu un nelatviešu grupās.

1. ​Vecāki, kas ir biedrības, var aicināt savus bērnus uz biedrības pasākumiem. 
2. Ļaut jauniešiem izdarīt, kaut ko īpašu savā apkaimē. Tas stiprina piederību un pašpārliecinātību. 
3. Deju pasākumi. (Un citas intrešu grupu apvienošanas caur apkaimju biedrībām)
4. Piederības stiprināšana caur kopīgām aktivitātēm - ielu svētki, dārzu svētki, ražas svētki, saliedēšanās pasākumi, 
5. Jauniešu centru izveide apkaimēs, kur rosināt apkaimes uzlabošanas projektu realizāciju no jaunības. 

 

• Kā nodrošināt pašvaldību un iestāžu pretim nākšanu. 

1. ​Pieejams, zināms pašvaldības aprīkojums (Resursu centri)
2. Sistemātiska un atveiglot pieeja svētku organizēšanas tehniskajām lietām (ielu slēgšanai, atkritumu savākšānai
3. Apkaimju koordinatoru iesaiste ir ļoti vērtīgs virziens, ko turpināt attīstīt. 
4. Vēl RD mazāki un lielāki apkaimju biedrību kapacitātes pasākumi
5. Efektīvāka RD komunikācija ar iedzīvotājiem: saīsināt atbilžu sniegšanas laiku, atbildēt uz jautājumiem jautājumu pa jautājumam. 

 

• Kā risnāt katra indivīda aizņemtība. Vēlēšanās no malas komentēt, bet ne līdzdarboties. Vienaldzība, procesu izpratnes trūkums, valodas barjeras?

1. Visus nemaz nevajaga aktīvi iesaistīt
2. Tos, kurus var tiem jātrod sava joma, niša, loma, forma. 
3. Aktīvi jāstrādā pie uzticības veidošanas
4. Savstarpēja laipnība, kas pārvar arī valodas barjesas. 
5. Jāpārvar nespēja komunicēt savā starpā - tad palielinās vēlme līdzdarboties. 

 

• Kā nodrošnāt ilgtspējību un pēctecību. Jaunu līderu atrašana

1. Ļaut darīt tiem, kas vēlas un motivēt turpināt. 
2. Atgriezenisko saiti un kritiku uztvert, kā zīmi, ka notiek darbība un attīstība un tas ļaus labāk izprast iedzīvotāju viedokļus. Kamēr nav kritika nav arī īstu darbību. 
3. Uzdevumu deliģēšana nevis turēšana pie sevis. 
4. Proaktīvi, laicīgi veidot līderus
5. Vecie līderi, kā mentori jaunajiem.

 

• Kā iesaistīt jauniešus?

1. Dot iespējas realizēt idejas.
2. Atbalsts resursos un morāli
3. Biedrībām organizēt intrešu aktivitātes, piemēram, Cirka skolas, teātra pasākumus, meistarklases, sporta sacensības, spēļu vakarus, praktisku iemaņu darbnīcas/
4. Iedvesmojoši murāļi apkaimēs, mākslas objekti, izstādes, iespēja pašiem radīt objektus no recilētiem materiāliem
5. Izstrādāt kvestus pa rajonu īslaicīgus un patstāvīgus ar mīklām, kartēm, lai iepazītu vietas. 
6. Mūzikas džemu vakari, mūzikas apmācības nometnes. (Iespējams apkaimju biedrībām jārealizē vietējo jauniešu nometnes RD projektos un citos.)

Jauniešu organizācijas Rīgā: 
Bez tā, ka popularizējām Apkaimju biedrības arī dalībnieku uzmanību vērsām uz jauniešu organizācijām, kas Rīgā darbojas ar jauniešiem un stāstījām neformāli par tām un to darbības nozīmīgumu. 

Projekts ir noslēdzies, bet jau ir apstiprināts Projekts ''Apkaimes Gars Vol2.'' ar vēl 4 apmācību reizēm un tīklošanās vakariņām starp apkaimju biedrībām. 

Ja uz ielas satiec cilvēkus ar šādu keponu vai līdzīgu kreklu, tad zini, ka viņos mīt Apkaimes Gars.